Visi trīs kodi pieder OBD-II grupai P07xx, kurā apkopotas automātiskās kārbas kļūmes. Kods parāda, kurā sistēmas daļā vadības bloks redz novirzi, bet ne to, kas novirzi izraisījis: viena un tā pati P0730 vienā auto nozīmē novecojušu eļļu, otrā nodilušas sajūgu paketes, trešajā solenoīdu. Tāpēc pēc koda seko nevis tā dzēšana, bet ātrumkārbas diagnostika, kas atrod cēloni. Zemāk par katru kodu, par to, vai ar tiem drīkst braukt, un par to, ko darīt pirmajās dienās pēc lampiņas iedegšanās.
Ko nozīmē kļūda P0700 un kādi kodi nāk tai līdzi?
P0700 ir vispārējs vēstījums: “kārbas vadības sistēmā fiksēta kļūme”. To ieraksta dzinēja vadības bloks, kad kārbas bloks tam paziņo par problēmu, un tieši tāpēc vienkāršs OBD skeneris redz P0700. Konkrētais iemesls glabājas kārbas vadības bloka paša žurnālā, un to var nolasīt tikai ar markai piemērotu programmu: VAG grupai ODIS vai VCDS, BMW ISTA, Toyota Techstream vai līdzvērtīgu.
Kopā ar P0700 kārbas blokā visbiežāk atrodas viens no šiem kodiem:
- P0705-P0710: pārnesumu selektora stāvokļa vai eļļas temperatūras sensors;
- P0715-P0720: ieejas vai izejas vārpstas apgriezienu sensors;
- P0730-P0736: nepareiza pārnesuma attiecība kopumā vai konkrētā pārnesumā;
- P0740-P0744: hidrotransformatora bloķēšanas sajūga ķēde;
- P0750-P0770: pārslēgšanas solenoīdi A-E.
Sensora vai solenoīda ķēdes kods bieži nozīmē elektrisku problēmu (savienotājs, vads, pats sensors), un tas ir lētāks gadījums. Vadu un savienotāju pārbaude ar multimetru un shēmu ir tāda pati ātrumkārbas diagnostikas daļa kā kodu nolasīšana. Attiecības un bloķēšanas kodi biežāk nozīmē mehānisku vai hidraulisku cēloni. Tāpēc P0700 viens pats ir tikai virsraksts: tikai pēc kārbas žurnāla nolasīšanas kļūst skaidrs, vai runa ir par vadu vai par sajūgiem.
Vai ar P0700, P0730 vai P0741 drīkst braukt?
Atbilde atkarīga no tā, kā auto uzvedas, nevis no koda numura.
Ja kārba iegājusi avārijas režīmā (iestrēgusi vienā no vidējiem pārnesumiem, R ieslēdzas ar grūdienu, ātrums neaug), vadības bloks tīši aizsargā kārbu no tālākiem bojājumiem. Braukt drīkst tikai līdz darbnīcai, mierīgi un bez šosejas. Izslēgšana un atkārtota iedarbināšana dažreiz uz laiku atgriež normālu režīmu, bet cēlonis paliek.
Ja deg tikai lampiņa, bet kārba pārslēdzas normāli, īsus braucienus līdz diagnostikai var turpināt. Tomēr ar P0730 un P0741 atlikt nevajag: abi kodi nozīmē slīdēšanu, un slīdoši sajūgi katrā braucienā ražo nodiluma daļiņas un siltumu.
Ja ir rāvieni, slīdēšana vai deguma smaka kopā ar kodu, braukšanu labāk apturēt. Ja auto vairs nekustas, to ved ar evakuatoru, nevis velk ar virvi: bojātu automātu nevelk arī N stāvoklī, jo kārbas sūknis bez strādājoša dzinēja negriežas. Kuras pazīmes prasa tūlītēju apstāšanos, apkopots rakstā par automātiskās kārbas bojājumu pazīmēm.
Ko norāda P0730 un cik nopietna ir šī kļūda?
P0730 nozīmē, ka kārbas bloks pieprasījis konkrētu pārnesumu, bet ieejas un izejas apgriezienu attiecība neatbilst gaidītajai. Citiem vārdiem, kaut kas starp dzinēju un riteņiem slīd. Visbiežāk tie ir nodiluši sajūgi, retāk zems spiediens no vārstu bloka vai kļūdains apgriezienu sensora signāls. Vadītājs parasti pamana pirms koda: pārnesums ieslēdzas ar kavēšanos un izplūdis, apgriezieni paātrinājumā “pazūd”, ar D vai R ir aizture.
Ja kopā ar P0730 ir konkrēta pārnesuma kods (P0731-P0736), aizdomas krīt uz vienu sajūgu paketi, un ir skaidrs, ar kuru darbu sākt. Ja kodi ir par vairākiem pārnesumiem, biežāk vainīgs kopīgs spiediens: eļļas līmenis, filtrs, sūknis vai vārstu bloks. Šī atšķirība nosaka, vai darbs būs vārstu bloka līmenī vai automātiskās ātrumkārbas remonts ar izjaukšanu.
Variatorā attiecības kļūda bieži nozīmē, ka siksna vai ķēde slīd pa skriemeļiem, un te liela loma ir braukšanas paradumiem: kas variatoram kaitē, aprakstīts rakstā par variatora lietošanu ikdienā.
P0730 nav kods, ko atlikt. Kad kārba jau raustās, rāvienu cēloņi un to atšķiršana pēc momenta aprakstīti rakstā par to, kāpēc kārba raustās pārslēdzoties.
Ko norāda P0741 un vai jāmaina hidrotransformators?
P0741 saka, ka hidrotransformatora bloķēšanas sajūgs nesaslēdzas pareizi vai slīd. Šis sajūgs strādā vienmērīgā braukšanā, īpaši uz šosejas: tas tieši savieno dzinēju ar kārbu, ietaupot degvielu un mazinot karstumu. Kad tas slīd, pieaug degvielas patēriņš, apgriezieni šosejas ātrumā turas augstāki, un kārbā rodas papildu karstums, kas paātrina eļļas novecošanu.
Hidrotransformators nav pirmais aizdomās turamais. Bieži cēlonis ir eļļa: novecojusi ATF zaudē berzes īpašības, un bloķēšanas sajūgs vairs nesaslēdzas precīzi. Praksē ATF parasti maina ik pēc 60 000 līdz 100 000 kilometru, precīzo intervālu nosaka ražotājs. Otrs biežs cēlonis ir solenoīds vai vārstu bloka kanāls, kas vada šo sajūgu. Tikai kad eļļa un vadība izslēgtas, runa ir par hidrotransformatora remontu, kas tiek veikts kā daļa no automātiskās kārbas remonta ar kārbas noņemšanu.
Ja intervāls ir nokavēts, ātrumkārbas eļļas maiņa ar adaptāciju ir vērtīgs diagnostikas solis pirms dārgāka darba. Bet ne akli: ja kārbā jau ir nodiluma daļiņas, svaiga eļļa var izraisīt slīdēšanu. Kura maiņas metode der kādai kārbai, skaidrots rakstā par eļļas maiņas veidiem un intervāliem.
Ar ko skenera nolasījums atšķiras no kārbas diagnostikas?
Vienkāršs OBD skeneris vai mobilā lietotne nolasa dzinēja bloka kodus un var tos dzēst. Tas pasaka, ka problēma ir, un dažreiz arī kurā grupā. Ar to nepietiek, lai izlemtu par remontu, un dzēšana problēmu nenovērš: vadības bloks pēc dažiem braukšanas cikliem ierakstīs to pašu kodu no jauna, ja cēlonis palicis.
Kārbas diagnostika ir cits darbs. Tā ietver:
- kārbas vadības bloka žurnāla nolasīšanu ar markai atbilstošu programmu, ieskaitot kodu rašanās apstākļus;
- dzīvos datus: eļļas temperatūru, spiedienu, solenoīdu strāvas, sajūgu slīdēšanas vērtības;
- ATF stāvokļa novērtējumu pēc krāsas, smaržas un daļiņām;
- testa braucienu ar datu ierakstu, ja simptoms parādās tikai kustībā.
Tikai pēc šīs ainas var pateikt, vai pietiek ar eļļu un adaptāciju, vai vajag strādāt ar vārstu bloku vai sajūgiem. DSG kārbām šādā diagnostikā īpaši svarīga mehatronika: kad to remontē un kad maina, aprakstīts rakstā par DSG mehatroniku, bet ko darām ar šīm kārbām, redzams lapā par DSG kārbu remontu. Kodi un to nozīme DSG atšķiras pēc modeļa, tāpēc vispirms jāzina, kura kārba ir auto: kā to noteikt, skaidrots rakstā par DQ200, DQ250 un DQ381 atšķirībām. Variatoriem kodi bieži ir ražotāja specifiski, un tos lasa ar tā programmu, sīkāk lapā par variatora remontu.
Nedzēsts vai atkārtots kārbas kods ir sarkans karogs arī lietota auto pircējam. Ko pārbaudīt pirms pirkuma un kāpēc pārdevēja atteikums ļaut pārbaudi ir signāls, aprakstīts rakstā par to, cik ilgi kalpo automātiskā ātrumkārba.
Ko darīt, ja kārbas kļūda iedegās?
- Pievērsiet uzmanību uzvedībai: vai kārba pārslēdzas normāli, vai ir avārijas režīms, rāvieni vai smaka. No tā atkarīgs, vai braukt līdz darbnīcai pašam.
- Nedzēsiet kodu pirms diagnostikas: kopā ar kodu pazūd arī informācija par apstākļiem, kuros tas radās.
- Pierakstiet, kad simptoms parādās: uz aukstas vai siltas kārbas, pilsētā vai šosejā, pēc kura pārslēgšanas.
- Piesakieties diagnostikai ar kārbas žurnāla nolasīšanu, nevis tikai OBD skenēšanai.
Cenu pirms diagnostikas godīgi nosaukt nevar, jo tā atkarīga no cēloņa; no kā sastāv tāme, skaidrots rakstā par ātrumkārbas remonta cenu. Sākotnējā diagnostika pie mums ir bez maksas, un, ja vajadzīga padziļināta pārbaude ar spiediena mērījumiem, to saskaņojam ar Jums pirms darba. Ja diagnostika parāda, ka bojāta visa kārba un tāme pietuvojas lietota agregāta cenai, abus ceļus salīdzinām kopā ar Jums; kā to darīt, aprakstīts rakstā par remontu vai kontrakta agregātu. Automātus, DSG un variatorus remontējam paši.
Atstājiet pieteikumu: piezvanīsim, sarunāsim laiku bezmaksas sākotnējai diagnostikai Katlakalna 8a, Rīgā, nolasīsim kārbas kļūdu žurnālu un tikai tad nosauksim darbu apjomu un cenu.



